Komunikācija starp privāto un publisko sektoru

Agnese Paegle

Agnese Paegle

Domnīcas Futurum Latvija vadītāja

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin

LTRK domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par komunikāciju starp valsts un privāto sektoru parāda iesaistīto pušu neapmierinātību, komunikācijas efektivitātes trūkumu un problēmas informācijas apmaiņā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem.

 LTRK domnīcas Futurum Latvia eksperti 2021. gada rudenī veica pētījumu par komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Tā mērķis bija izpētīt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm pēdējā gada laikā un izstrādāt ieteikumus komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanai. Tajā piedalījās uzņēmēji un uzņēmēju biedrības no visas Latvijas. Lielākā daļa pētījuma dalībnieku ir Latvijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

94,6% pētījuma ietvaros aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka komunikācija starp valsts un privāto sektoru ir pārāk sadrumstalota, nepietiekama, ar zemu intensitāti, norādot, ka nejūt savstarpējo saikni ar valsts pārvaldi, vai arī informāciju iegūst paši. Lielākais vairākums atzīmē, ka komunikācijas iniciatīva nāk no viņiem pašiem un nav novērojama proaktīva valsts iestāžu rīcība uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tāpat uzņēmēji nejūt regulāru atgriezenisko saiti un to norāda kā lielu problēmu, jo, viņuprāt, veiksmīga un aktīva atgriezeniskā saite starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi veicina uzņēmējdarbības attīstību un uzlabo valsts pārvaldes izpratni par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pasaulē. Kā negatīvos komunikācijas aspektus privātā sektora dalībnieki izceļ arī informācijas pārbagātību, birokrātiskos šķēršļus, valsts iestāžu formālu pieeju komunikācijai, ar mērķi informēt nevis iesaistīt un veidot dialogu.

Problēmas vērojamas arī komunikācijā no privātā sektora puses. Valsts pārvaldes institūcijas norāda, ka uzņēmēju atsaucība uz valsts pārvaldes iniciatīvām un komunikāciju vērtējama kā ļoti dažāda – jautājumos, kuros uzņēmēji paši ir ieinteresēti, iesaiste ir liela, bet jautājumos, kuri konkrētajā brīdī tiešā veidā uzņēmēju neskar, atsaucība ir ļoti maza. Valsts pārvaldes ikdienas darbā no uzņēmējiem vairāk būtu nepieciešama operacionālā līmeņa viedoklis.

Komunikācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem uzlabošanai nepieciešama stratēģiska pieeja un ekspertu uzraudzība, veidojot vienotu izpratni par divvirziena komunikāciju. Vienlaikus nepieciešams stiprināt tādus komunikācijas rīkus un kanālus, kā e-pasts, dažādas mājaslapas un speciāli veidoti portāli. Tā kā informācijas apmaiņu nereti kavē publiskā sektora birokrātiskās prasības, svarīgi īstenot mazāk formālas sadarbības formas – forumus, seminārus, konferences – kur abām pusēm būtu iespēja skaidrot aktualitātes un problēmas, tādā veidā veicinot lielāku abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību.

Pētījums ir pieejams šeit:https://drive.google.com/file/d/19JFg1gD5K0KLeqZSX1DA85OLn006KSzg/view?usp=sharing