Pētījums: lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, nepieciešama stratēģiska un kompleksa pieeja

Agnese Paegle

Agnese Paegle

Domnīcas Futurum Latvija vadītāja

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin

Domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par valsts pārvaldes efektivitāti un konkurētspējas paaugstināšana parāda nepieciešamību pēc stratēģiskas un kompleksas pieejas efektivitātes uzlabošanai un vienotas valsts pārvaldes īstenošanai.

2022. gada 9. novembrī norisinājās domnīcas Futurum Latvia veiktā pētījuma “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” prezentācija, kurā pētījuma autores iepazīstināja ar iegūtajiem datiem un rādītājiem par valsts pārvaldes iestāžu darba ražīgumu, procesu pārvaldību un orientēšanos uz klientu un sabiedrību.

Valsts pārvaldes efektivitāte nozīmē nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi, augstāku sabiedrības attīstību un augstāku IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc īpaši svarīgi ir apzināties, kas traucē sasniegt labākus efektivitātes rādītājus un kā situāciju uzlabot. Pētījumā tika analizēti normatīvie dokumenti, statistikas dati, iepriekš veiktie pētījumi, kā arī veiktas fokusgrupas intervijas un ministriju pašvērtējuma rezultātu interpretācija. Lai arī ministriju atsaucība pašnovērtējuma anketu aizpildei nebija augsta, iegūtie dati parāda, ka ministrijas visaugstāk vērtē iestādes  vadības stilu, bet viszemāk – klientu apmierinātību. Fokusgrupas intervijās un dokumentu analīzē lielākais akcents tika likts uz jautājumu par to, kas ir efektīva valsts pārvalde un, kādi uzlabojumi, ekspertuprāt, nepieciešami, lai tā strādātu efektīvāk. Kā galvenie šķēršļi efektivitātes rādītāju pieaugumam iezīmējās daudzlīmeņu pārvaldības sistēma, iestāžu funkciju pārklāšanās un neefektīvs darbs, kā arī neelastība. Iepriekšminētos faktorus, ekspertu ieskatā, veicina arī valsts iestāžu darbiniekus nemotivējošs atalgojums un zems izglītības līmenis. Lai paaugstinātu valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus, nepieciešama stratēģiska un kompleksa pieeja īstermiņā un ilgtermiņā, tostarp pakalpojumu pārvaldības reforma, vienota valsts pārvalde kā sistēma, datos balstīta politikas veidošana, pakalpojumu efektivitātes un lietderības mērīšana, kā arī atalgojuma sistēmas pārskatīšana, lai varētu piesaistīt augsti izglītotus profesionāļus.

Komentējot valsts pārvaldes efektivitāti negatīvi ietekmējošos faktorus, Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja Dace Gaile, stāsta: “Daudzām atziņām nevar nepiekrist – gan jautājumam par funkciju sadrumstalotību un konkurenci starp ministrijām, stingri nodalot un iezīmējot atbildības rāmjus, arī jautājums par digitalizāciju ir aktuāls.  Gribētu uzsvērt, ka digitalizācija ir otrais solis, pirmais solis ir procesu izvērtējums – funkciju dublēšanās, procesu pārvaldība, pakalpojumu kvalitāte. Tikai tad, kad mēs saprotam, kādu procesu gribam uzlabot, ķeramies pie digitāla risinājuma. Un nākamas solis jau ir digitālo risinājumu savstarpēja sadarbība un saskaņa, lai mēs nonāktu pie tā, ko visi vēlamies – datos balstītiem lēmumiem un datos balstītas politikas.”

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā norāda, ka visu efektivitātes paaugstināšanas pasākumu, procesu pārvaldības, optimizācijas un digitālizācijas darbību centrā ir jāliek cilvēkresurss, jo visām veicamajām darbībām, procesu pārraudzībai un plānu izstrādei ir nepieciešams darbinieks, kuram ir jābūt pietiekami motivētam, kompetentam un ieinteresētam. Lai varētu efektivizēt un uzlabot valsts pārvaldes darbību, jābūt stingram pamatam attiecībā uz cilvēkresursiem. Arī Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta direktore Ruta Gorbunova – Meisīte piekrīt cilvēkresursu pieejamības lielajai nozīmei, norādot uz problemātiku, ka darbiniekiem, kuri visvairāk strādā ar klientiem, atalgojums ir nemotivējošs. Tāpēc sabiedrības gaidas un iestāžu reālās iespējas bieži nesaskan.

Pētījumā atbilstoši izdarītajiem secinājumiem, ir izstrādāti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumu ieteikumi valsts pārvaldes efektivitātes rādītāju uzlabošanai. Lai arī procesu un pakalpojumu attīstība notiek nepārtraukti,  ir vēl pietiekami daudz vietas uzlabojumiem. Jaunās valdības veidotājiem ir iespēja izstrādāt rīcības plānu, lai nākamajos četros gados valsts pārvaldes efektivitāte un konkurētspēja ievērojami palielinātos un palīdzētu Latvijai tuvoties Eiropas labklājīgāko valstu ekonomiskajiem rādītājiem.

Pētījuma veicējs Futurum Latvia ir neatkarīga domnīca, kas apvieno Latvijā zinošākos un pieredzējušākos dažādu jomu uzņēmējus, pētniekus un ekspertus. Domnīcu izveidojusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai stiprinātu tautsaimniecības domas virzību Latvijā un veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot sociālekonomisko jautājumu zinātnisku izpēti un nepieciešamo analītisko bāzi.

Ar pētījumu un pētījuma prezentāciju var iepazīties šeit https://ieej.lv/5BjKP, prezentācijas pasākuma ieraksts pieejams te https://fb.watch/gHjhacnlbp/.